a’b|jelāmi *200 s abielu ▫ laulība - a’bjelāmizt murdõ ~ rikkõ abielu rikkuda ▫ pārkāpt laulību Jh8.3
|
agāņi *200 adj aganane ▫ pelavains - Vīļa u’m agāņi, siedā u’m tī’emõst pū’dõks. Vili on aganane, seda peab puhastama. ▫ Labība ir pelavaina, tā ir jātīra.
|
āibaļi *200 adj ilane ▫ siekalains - āibaļi sū ilane suu ▫ siekalaina mute; āibaļiz sūkõks ilase suuga ▫ ar siekalainu muti
- Ta pū’stõb āibaļizt sūdõ. Ta puhastab ilast suud. ▫ Viņš slauka siekalainu muti.
|
āigali *200 adj ajalik ▫ laicīgs - āigali ažā ajalik asi ▫ laicīga lieta 1Kr6.4
|
āigasti *200 adj aastane ▫ gadus vecs - Nikā jõ kūdāigasti lugīz rǭntidi. Nikā juba kuueaastaselt luges raamatuid. ▫ Nika jau sešu gadu vecumā lasīja grāmatas.
|
āigastli *200 adj aastaline, aastane ▫ gadus vecs - Ma si’z vȯ’ļ set nēļa āigastli. Ma olin siis ainult neljaaastane. ▫ Es tad biju tikai četrus gadus vecs. VS36
|
| aigimi *200 s mõõtmine ▫ mērīšana |
āinagi *200 adj ainus ▫ vienīgais - ikš āinagi üksainus ▫ viens vienīgais
- Vanā Di’drõk āinagi pūoga kadīz jarā suodāl. Vana Didrõki ainuke poeg kadus ära sõjas. ▫ Vecā Didriķa vienīgais dēls pazuda karā.
|
| āina|jelāmi *200 s heinatöö ▫ siena pļauja |
alābi *200 adj remmelga- ▫ vītola- - alābizt pūd remmelgapuud (kütteks) ▫ vītola malka
|
| alāli *200 adj allpool olev ▫ zemāk esošs, zemāks |
| alāntli *200 adj alandlik ▫ pazemīgs Mt11 20 |
alāstli *200 adj armuline, halastaja ▫ žēlsirdīgs - alāstli kēņig armuline kuningas ▫ žēlsirdīgais ķēniņš
|
alīztimi *200 s alistamine ▫ pakļaušana - līvlizt alīztimi liivlaste alistamine ▫ lībiešu pakļaušana K84
|
aļtimi *200 s hallitus ▫ pelējums = aļtõm- Mõltsi aļtimi: e’žmõks ta u’m vālda, pie’rrõ ta īeb mõltsizõks. Rohehallitus: esmalt on ta valge, pärast läheb roheliseks. ▫ Zaļais pelējums: sākumā tas ir balts, vēlāk kļūst zaļš. PK88.12
|
amtlimi *200 s haigutus ▫ žāvas - Amtlimi akūb Haigutamine nakkab. ▫ Žāvas pielīp. Amtlimi tulāb, līb vī’mõ. Haigutus tuleb, vihm tuleb. ▫ Žāvas nāk, būs lietus.
|
| analōgli *200 adj analoogiline ▫ analoģisks |
āndami *200 s
(a) annetus ▫ dāvinājums, ziedojums
(b) almus ▫ ubaga dāvana Mt6.4 |
anekdōtili *200 adj anekdootlik ▫ anekdotisks - anekdōtili su’ggimi anekdootlik juhtum ▫ anekdotisks gadījums
|
apātõksi *200 adj taignane ▫ mīklains, ar mīklu pārklāts - apātõksizt kädūd taignased käed ▫ mīklainas rokas
|
arāntimi *200 s lahendamine ▫ risināšana, atrisināšana - problēmõd arāntimi probleemide lahendamine ▫ problēmu risināšana EA
|
arīņtimi *200 s harimine, talitamine ▫ kopšana - jelājd|arīņtimi loomakasvatus ▫ lopkopība; mǭ|arīņtimi maaharimine ▫ zemkopība
|
| ārmakstimi *200 s säästlikkus ▫ taupība |
ārmaztimi *200 s arm, armastus ▫ mīlestība - ārmaztimiz tu’lkõks armutulega ▫ ar mīlestības uguni IK4
|
arrimi *200 s
(a) arvamus ▫ domas, uzskats - mi’n arrimiz pie’rrõ minu arvamuse järgi ▫ pēc manām domām
(b) arvutamine, arvutus ▫ rēķināšana, aprēķins |
| artimi *200 s lammutus ▫ noārdīšana |
| aŗštimi *200 s ravi ▫ ārstēšana |
| astāmtimi *200 s astendamine ▫ kāpināšana (mat.) |
| ažād|ajāmi *200 s asjaajamine ▫ lietvedība |
ažāli *200 adj
(a) asjalik ▫ lietišķs - ažāli rõk asjalik jutt ▫ lietišķa saruna
(b) otstarbekas ▫ lietderīgs - Nä’gțiz vȯ’lmõ ažāli le’žgõltõ kēravīțõ rõkkõn. Tundus olema otstarbekas lähendada kirjaviisi kõnele. ▫ Šķita lietderīgi tuvināt rakstību runai. K91
(c) sobiv ▫ piemērots - Se u’m ažāli pū. See on sobiv puu. ▫ Tas ir piemērots koks. K91
|
| ä’b|je’ldzi *200 adj elutu ▫ nedzīvs |
ä’b|jõvā|ilāli *200 adj pahaloomuline ▫ ļaundabīgs - ä’bjõvāilāli kazāj pahaloomuline kasvaja ▫ ļaundabīgs audzējs
|
| ä’b|kāndatimi *200 s kannatamatus ▫ nepacietība |
ä’b|kȭrdali *200 adj
(a) korratu ▫ nekārtīgs - ä’bkȭrdali rištīng korratu inimene ▫ nekārtīgs cilvēks
(b) korrapäratu ▫ neregulārs - ä’bkȭrdali puls korrapäratu pulss ▫ neregulārs pulss
|
| ä’b|kūolimi *200 s surematus ▫ nemirstība |
ä’b|praktili *200 adj ebapraktiline ▫ nepraktisks - Minā vȯļļi vä’ggi ä’bpraktili rištīng. Mina olevat väga ebapraktiline inimene. ▫ Es esot ļoti nepraktisks cilvēks. 151.24
|
ä’b|rištīngli *200 adj ebainimlik ▫ necilvēcīgs - Ta vȯ’ļ ä’brištīngli eņtš lapst vastõ. Ta oli ebainimlik oma laste vastu. ▫ Viņš bija necilvēcīgs pret saviem bērniem.
|
ä’b|vajāgli *200 adj ebavajalik ▫ nevajadzīgs - mittõsu’g ä’bkǭ’ļõs sǭdõ vāldiņ ä’bvajāglist täpīņtõd sõ’ņšti üldsegi proovimata lahti saada ebavajalikest laensõnadest ▫ nemaz nemēģinot atbrīvoties no nevajadzīgiem aizgūtiem vārdiem K86
|
ädāgimi *200 s ehmatus ▫ izbīlis - Ädāgimizõst võib sǭdõ mingiz rujā. Ehmatusest võib saada mõne haiguse. ▫ No izbīļa var dabūt kādu kaiti. KK78
|
ädāli *200 adj kannatamatu, kärsitu ▫ nepacietīgs - Ta u’m ädāli, ta ä’b vȯ’dlõ. Ta on kannatamatu, ta ei oota. ▫ Viņš ir nepacietīgs, viņš negaida . Lapst vȯ’ļtõ ädālizt randõ lǟ’dõ. Lapsed olid kärsitud randa minema. ▫ Bērni nevarēja vien sagaidīt, kad varēst iet uz jūrmalu [~ bija nepacietīgi iet uz jūrmalu].
|
| ädāstimi *200 s ähvardus, ähvardamine ▫ drauds Ef6.9 = ädātimi |
| ädātimi *200 s ähvardus, ähvardamine ▫ drauds Ap4.29 = ädāstimi |
äpārtimi *200 s äpardumine; äpardus ▫ neizdošanās, neveiksme - ä’bvȯ’ddõltõt äpārtimi ootamatu äpardus ▫ negaidīta neveiksme J23
|
ärblimi *200 adj armiline ▫ rētains - Bokād tagān tä’m palg ei ärblimizõks. Rõuete järel tema nägu jäi armiliseks. ▫ Pēc bakām viņa seja palika rētaina.
|
| biktimi *200 s pihtimus ▫ grēksūdze, bikts |
bohēmi *200 adj boheemlik ▫ bohēmisks - bohēmi jelāmi boheemlik elu ▫ bohēmiska dzīve Mv
|
| boklimi *200 adj rõugearmiline ▫ bakurētains |
| bombardīertimi *200 s pommitus ▫ bombardēšana |
| bomīkšimi *200 s pobin, pomin ▫ murmināšana |
borātimi *200 s
(a) kõuekõmin ▫ pērkona duna - Kūlõb borātimizt. Kostab müristamist. ▫ Dzird pērkona dunu.
(b) mürin ▫ rīboņa |
bouņõmi *200 s kloppimine, kolkimine ▫ klapēšana - Tī’eb mä’rrõ, se u’m bouņõmi: pūalgkõks, dū’rõks või vazārõks set tī’eb mä’rrõ. Teeb müra, see on kolistamine: vaid puuhaluga, rusikaga või vasaraga teeb müra. ▫ Taisa troksni, tā ir klapēšana: tikai ar koka pagali, dūri vai āmuru taisa troksni. KK78a31
|
| brūnliki *200 adj pruunikas ▫ brūngans |
budīļtõmi *200 s soperdamine ▫ darīšana pa roku galam - Budīļtõmi u’m seļļi, midēgõst jämp vīțõ tī’edõ. Soperdamine on selline, midagi lolli viisi teha. ▫ Darīšana pa roku galam ir tāda, kaut ko darīt muļķīgā veidā. 152.1
|
buļīkšimi *200 s vulin ▫ burbuļošana, mutuļošana - Ī’dtõkabāl sugūb se buļīkšimi sǟ’l, kus u’m mingi tǭ’gõz, või sǟ’l at kivīd allõ või mingi pū u’m allõ; si’z ve’ž lǟ’b iļļõ i’ļ sīe buļīkšõs. Ühtlugu see vulin tekkib seal, kus on mingi takistus, kas seal on kivid all või mõni puu on all; siis vesi läheb üle selle vulisedes. ▫ Aizvien tā mutuļošana gadās tur, kur ir kāds šķērslis, vai tur ir akmeņi apakšā, vai kāds koks ir apakšā; tad ūdens tek pār to mutuļodams. 86a25
|
bunglimi 1 *200 adj
(a) muhklik ▫ punains
(b) pahklik ▫ māzerains - Kõuvõpū, mūndakõrd piedāgpū ka u’m seļļi bunglimi. Kasepuu, mõni kord männipuu ka on selline pahklik. ▫ Bērzs, reizēm priede arī ir tāda māzeraina. 86.33
(c) mõlkis, lohkus ▫ ar iespiedumiem, ar ieliekumiem |
| daņtšimi *200 s tantsimine ▫ dejošana |
| doŗŗimi 1 *200 s jonn ▫ ietiepība |
| eḑīz|rīndali *200 s eesrindlane ▫ pirmrindnieks |
| energli *200 adj energiline ▫ enerģisks F |
| eņtš|āigali *200 adj omaaegne ▫ kādreizējais, agrākais |
| eņtš|su’gli *200 adj iseäralik, isesugune ▫ savdabīgs, īpatns |
| ēņtšta|ārmaztimi *200 s enesearmastus ▫ patmīlība |
| eņtš|tapāmi *200 s enesetapp ▫ pašnāvība |
eņtš|tundimi *200 s
(a) enesetunne ▫ pašsajūta - Mi’nnõn u’m jõvā eņtštundimi. Mul on hea enesetunne. ▫ Man ir laba pašsajūta.
(b) südametunnistus ▫ sirdsapziņa 2Ro15 |
eņtš|vāldali *200 adj
(a) isepäine ▫ patvaļīgs - Ne’i eņtšvāldalizt lapstā ma ä’b ūo nǟnd. Nii isepäist last ma ei ole näinud. ▫ Tik patvaļīgu bērnu es neesmu redzējis.
(b) omavoliline ▫ patvarīgs |
| etno¦grāfili *200 adj etnograafiline ▫ etnogrāfisks |
| fizikāli *200 adj füüsikaline ▫ fizikāls |
gadāgi *200 adj kadakane ▫ kadiķa- - gadāgi tāibaz kadakane teivas ▫ kadiķa miets; gadāgi sovā kadakane kepp ▫ kadiķa spieķis
- Gadāgi pū u’m vizā. Kadakapuu on kõva. ▫ Kadiķa koks ir stiprs.
|
gērimi *200 s parkimine ▫ ģērēšana, miecēšana - Gērimiz pierāst amā jõvād vȯlkstõ tam kūord ja pa’j kūord ka. Parkimiseks kõige paremad oleksid tammekoored ja pajukoored kah. ▫ Miecēšanai vislabākās būtu ozola mizas un kārkla mizas arī. 86 12.1
|
| gilgimi *200 s suplus ▫ peldēšanās |
gīrbaļi *200 adj kortsuline, krimpsus ▫ krunkains - gīrbaļizt sīlmad kortsus nägu [~ silmad] ▫ krunkaina seja [~ acis]; īedõ gīrbaļizõks minna krimpsu ▫ kļūt krunkainam
- Vanā rištīng u’m gīrbaļi. Vana inimene on kortsuline. ▫ Vecs cilvēks ir krunkains.
|
| globātimi *200 s koputus ▫ klauvējiens |
gōdali *200 s sant, vigane ▫ kropls - Polākõz viskīz pi’ņ gōdalizõks. Poiss viskas koera vigaseks. ▫ Zēns metot [ar kaut ko] sakropļoja suni. KK78.3
|
| gramatili *200 adj grammatiline ▫ gramatisks (lingv.) |
ī’d|kabāļi *200 adj ühest tükist ▫ viengabala - īdkabāļi lǭja ühest tükist [puust] paat, haabjas, ruhi ▫ vienkocis E IE
|
| ī’d|käbālizt *200 s pl kabjalised ▫ nepārnadži (Perissodactyla) |
ī’d|kȭrdali *200 adj lihtne ▫ vienkāršs = ī’d|kõrdi- Se u’m ī’dkȭrdali. See on lihtne. ▫ Tas ir vienkāršs. J3
|
ī’d|vastāli *200 adj
(a) ühesugune ▫ vienāds - ī’dvastālizt lapst ühesugused lapsed ▫ vienādi bērni
(b) võrdväärne ▫ vienlīdzīgs
(c) üheealine ▫ vienaudzis Ga1.14 |
| īeltimi *200 s hääletamine ▫ balsošana |
igāli *200 adj eluaegne ▫ visu dzīvi pavadošs - Se u’m igāli ažā. See on eluaegne asi. ▫ Tā ir visas dzīves lieta.
|
igāni *200 adj igavene ▫ mūžīgs - igāni jelāmi igavene elu ▫ mūžīga dzīve Mt19.16
- Ja ma āndab näntõn igāniz jelāmiz, ja ne ä’b lǟ’t igānõs ukkõ. Ja ma annan neile igavese elu ja nad ei lähe iialgi hukka. ▫ Un es tiem dodu mūžīgu dzīvību, un tie nekad neies bojā. Jh10.28
|
ikšlimi *200 adj üksik, üksildane ▫ atsevišķs, vientuļš - ikšlimizt kǭrandõd üksikud talud ▫ atsevišķas sētas ~ vientuļas sētas E IC
|
| ilā|kaitsimi *200 s looduskaitse ▫ dabas aizsardzība |
ilāli *200 adj loomulik, looduslik ▫ dabisks - vȯlks vȯnd ilālim oleks olnud loomulikum ▫ būtu bijis dabiskāk EA
|
īlastimi *200 s vaimustus ▫ sajūsma - Ne pūrattõd peļīzt īlastimizt. Need puuvankrid pälvisid vaimustust. ▫ Tie koka rati izpelnījās sajūsmu. E IE
|
i’llõ|pidāmi *200 s ülalpidamine, elatis ▫ uzturs, uzturēšana - Ve’jmi u’m andõn i’llõpidāmizt sūŗimiz jagū mä’d ro’vvõn. Kalapüük on andnud ülalpidamist suuremale osale meie rahvast. ▫ Zvejniecība ir devusi uzturu lielākai mūsu tautas daļai. E ID
|
īlmali *200 adj ilmalik ▫ laicīgs - īlmali rištīng ilmalik inimene ▫ laicīgs cilvēks
|
| il’z|nūzimi *200 s ülestõusmine ▫ augšāmcelšanās Jh11.25 |
| i’lzõ|nūzimi *200 s ülestõus ▫ sacelšanās 2L10 |
i’ļ|astāmi *200 s rikkumine ▫ pārkāpšana - le’b pandõkst opātõks i’ļastāmiz seaduseõpetuse rikkumise kaudu ▫ caur likumu mācības pārkāpšanu 2Ro23
|
i’ļļõ|vaņțļimi *200 s ülevaade ▫ pārskats - andõ i’ļļõvaņtļimizt i’ļ līvõ kīel anda ülevaadet liivi keelest ▫ sniegt pārskatu par lībiešu valodu EA
|
| i’ļ|tarāli *200 s naaber, üleaedne ▫ kaimiņš = nǭbõrg, kāima |
| immõr|goutlimi *200 adj ümmargune ▫ apaļš |
immõr|tīetimi *200 s ümbertöötlemine ▫ pārstrāde - kalād immõrtīetimi kalade ümbertöötlemine ▫ zivju pārstrāde 2L7
|
| imūli *200 adj himur ▫ miesaskārīgs |
interesentli *200 s huviline ▫ interesents - amād interesentlizt kõik huvilised ▫ visi interesenti
|
| īņõz|tundimi *200 s kaastunne ▫ līdzjūtība |
irdimi *200 s harjumus ▫ ieradums, paradums - jõvā irdimi hea harjumus ▫ labs ieradums; irdimiz pie’rrõ harjumuse järgi ▫ pa paradumam
- Irdimizõn u’m sūr joud. Harjumusel on suur jõud. ▫ Ieradumam ir liels spēks.
|
īrtami *200 s irvitamine ▫ ņirgāšanās - Se u’m īrtami i’ļ līvõd. See on liivlaste üle irvitamine. ▫ Tā ir ņirgāšanās par lībiešiem.
|
istāmi *200 s istung ▫ sēde - istāmizt pi’ddõ istungit pidada ▫ noturēt sēdi
- Istāmiz protokolt kēratiz siktār. Istungi protokolli kirjutas sekretär. ▫ Sēdes protokolu rakstīja sekretārs. Ī’t pidīz istāmiži. Ühing pidas istungeid ▫ Savienība noturēja sēdes.
|
itkimi *200 s nutt ▫ raudas - itkimizt pīkstõ tā’giž nuttu tagasi hoida ▫ apspiest raudas
- Itkimi tu’ļ kurkõ. Nutt tuli kurku. ▫ Kamols [~ raudas] iemetās kaklā.
|
izāli *200 adj isalik ▫ tēvišķīgs - izālizt mu’rtõ pi’ddõ isalikku hoolt pidada ▫ tēvišķi rūpēties
|
izāndi *200 adj isandlik ▫ kundzisks - Ta ä’b kāndat izāndizt rištīngt. Ta ei kannata isandlikku inimest. ▫ Viņš necieš kundzisku cilvēku.
|
| ī’ž|tīedabi *200 adj iseteadlik ▫ pašapzinīgs |
| ja’g|võtāmi *200 s osavõtt ▫ piedalīšanās, dalība |
| jarā|lieptimi *200 s lepitus ▫ samierināšana |
jämpimi *200 s rumalus, totrus ▫ muļķība, dumjība - Alā tī’e jämpimiži! Ära tee rumalusi! ▫ Nedari muļķības!
|
| je’ddõ|ētami *200 s etteheide ▫ pārmetums L38.6.3 |
je’ddõ|kāndami *200 s
(a) etteaste, esinemine ▫ uzstāšanās
(b) ettekanne ▫ priekšlasījums, referāts |
je’ddõ|võtāmi *200 s
(a) ettevõtmine, üritus ▫ pasākums - Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. Meynard ometi ei hülga oma ettevõtmist. ▫ Meinards tomēr nepamet savu pasākumu. IK5
(b) ettevõtlus ▫ uzņēmējdarbība |
jegā|pǟvaļi *200 adj igapäevane ▫ ikdienišķs, ikdienas- - jegāpǟvaļi jelāmi igapäevane elu ▫ ikdienas dzīve; jegāpǟvaļi lēba igapäevane leib ▫ dienišķā maize
|
| jelājd|arīņtimi *200 s loomakasvatus ▫ lopkopība |
jelājli *200 adj elajalik ▫ dzīvniecisks - jelājli rištīng elajalik inimene ▫ dzīvniecisks cilvēks
|
jelāmi *200 s
(a) elamine ▫ dzīvošana - knaš pū’dõz jelāmi ne’i ku pǟvaļikki ilus puhas elamine nagu päike ▫ skaista, tīra dzīvošana kā saule; seļļi jelāmi ku jelājõn, ne’iku sigān selline elamine kui loomal, nagu seal ▫ tāda dzīvošana kā lopam, kā cūkai KK77
- Jegāī’dsõ mǭsõ u’m eņtš mūodõ jelāmi. Igas maas on omamoodi elamine. ▫ Katrā zemē ir sava veida dzīvošana. KK77a
(b) elukoht ▫ dzīvesvieta - Tä’mmõn u’m ǭ’dõz, tijā jelāmi. Tal on kitsas, tühi elukoht. ▫ Viņam ir šaura, tukša dzīvesvieta. KK77a
(c) elu ▫ dzīve - Mä’d rāndas i’z ūo kievām jelāmi. Meie rannas ei olnud kerge elu. ▫ Mūsu jūrmalā nebija viegla dzīve. Ikš lǟ’b jelāmizõks dagāržpēḑõn, tuoi je’ddõpēḑõn. Üks läheb eluga tagurpidi, teine edaspidi. ▫ Vienam dzīve iet atpakaļ, otram uz priekšu. Mi’n jelāmi u’m seļļi, ku snūor u’m pandõd ka’ggõlõ, se mīnda zno’udžõb. Mu elu on selline, nagu nöör on pandud kaela, see mind kägistab. ▫ Mana dzīve ir tāda, it kā kaklā [būtu] uzlikta virve, tā mani žņaudz. KK77a
|
| josābimi *200 s jahmatus, nõutus ▫ apjukums |
jovāmi *200 s jahvatus ▫ malums PD88.10- ja’mdi jovāmi jäme jahvatus ▫ rupjš malums; pīenti jovāmi peenike jahvatus ▫ smalks malums
|
jovātimi *200 s jahvatamine ▫ malšana - Dīk tūļik loptīz jovātimizt amni’ggõks. Dīki tuulik lõpetas jahvatamise ammu. ▫ Dīķu vējdzirnavas izbeidza malšanu sen.
|
jõugõ|kǭrali *200 adj liivakarva, beež ▫ smilškrāsas, bēšs - Mi’nnõn u’m jõugõkǭrali a’m. Mul on liivakarva pintsak. ▫ Man ir smilškrāsas žakete.
|
jõvā|sidāmli *200 adj heasüdamlik ▫ labsirdīgs - Ta u’m jõvāsidāmli. Ta on heasüdamlik ▫ Viņš ir labsirdīgs.
|
| jukšlimi *200 adj ohakane ▫ ušņains |
jumāli *200 adj jumalik ▫ dievīgs - jumāli āiga jumalik ilm ▫ dievīgs laiks
|
| jumāļi *200 s jumalus ▫ dievība Ap17.29 |
jūokšimi *200 s jooks ▫ skrējiens, skriešana - Mēg vaņtlizmõ sportlizt jūokšimizt. Me vaatasime sportlaste jooksu. ▫ Mēs skatījāmies sportistu skrējienu. Si’n jūokšimizõn ä’b ūo mingizt ka’zzõ. Su jooksmisest ei ole mingit kasu. ▫ Tavai skriešanai nav nekāda labuma. Sūr jūokšimizõks ma sai tä’m kä’ddõ. Suure jooksuga ma sain talle järele [~ sain ta kätte]. ▫ Ar lielu skriešanu es viņu panācu [~ dabūju rokā].
|
jūotimi *200 s
(a) jootmine ▫ lodēšana - Jūotimiz jūs u’m vajāg ti’nnõ. Jootmisel on vaja tina. ▫ Lodēšanai vajag alvu.
(b) keevitamine ▫ metināšana - Ma tǭ’b oppõ jūotimizt. Ma tahan õppida keevitamist. ▫ Es gribu mācīties metināšanu.
|
| jūrlimi *200 adj juuri täis ▫ sakņains PK86 |
| jū’rõ|viedāmi *200 s juurdevedu ▫ pievedums |
kabāļi *200 adj tükiline ▫ gabalu-, gabalains - kuolm|kabāļi kolmes tükis ▫ trīsgabalu
|
kaibimi *200 s kaebus ▫ sūdzība - Kaibimizt āt õigizt. Kaebused on õiged. ▫ Sūdzības ir pareizas.
|
kāndatimi *200 s
(a) kannatus, kannatamine ▫ ciešanas Ap1.3- Tä’mmõn u’m pǟgiņ kāndatimiži. Tal on palju kannatusi. ▫ Viņam ir daudz ciešanu.
(b) kannatus ▫ pacietība - kāndatimizt kǭ’tõ kannatust kaotada ▫ zaudēt pacietību
|
kāndatli *200 adj kannatlik, pikameelne ▫ pacietīgs - kāndatli rištīng kannatlik inimene ▫ pacietīgs cilvēks
- Kāndatli võib kāndatõ mis, ä’bmis – ta võib kāndatõ lǟlamt tīedõ, a’ž munt ro’vzt tǟnda na’grõbõd. Kannatlik võib kannatada mida kõike – ta võib kannatada rasket tööd, kui muud inimesed teda naeravad. ▫ Pacietīgs var paciest visu ko – viņš var paciest grūtu darbu, ja citi viņu apsmej. 86.50
|
| kandlimi *200 adj kände täis ▫ celmains |
kaņīpi *200 adj kanepine ▫ kaņepju-, kaņepāju- - kaņīpi kieuž kanepine köis ▫ kaņepju virve
|
kaņțlimi *200 adj
(a) kandiline, nurgeline ▫ stūrains, kantains
(b) tahuline ▫ skaldņains - nēļakaņțlimi mīr, kus allõ jegās tūrsõ vȯ’ļ kīetõb kūož neljatahuline müür, kus all igas nurgas oli keedukoht ▫ četrskaldņains mūris, kur apakšā katrā stūrī bija vārīšanas vieta KK34I1
|
| kārgastimi *200 s karastus ▫ rūdījums |
kārtabi *200 adj kardetav, ohtlik ▫ bīstams - kārtabi rištīng ohtlik inimene ▫ bīstams cilvēks
- Se u’m kārtabi kūož. See on ohtlik koht. ▫ Tā ir bīstama vieta.
|
| kastūgi *200 adj kastene ▫ rasains |
kazāmi *200 s
(a) kasvamine ▫ augšana
(b) kasv ▫ augums, pieaugums = ka’z 2 |
kazāntimi *200 s arendamine ▫ attīstība, attīstīšana - sõnāvīļa kazāntimi sõnavara arendamine ▫ leksikas attīstīšana K85
|
| kazātimi *200 s kasvatus ▫ audzināšana |
kä’ddõ|maksāmi *200 s kättemaks ▫ atriebība = kä’ddõ|maks- kä’ddõmaksāmiz pǟvad kättemaksupäevad ▫ atriebes dienas Lk21.22
|
| kä’d|pīkstimi *200 s käepigistus ▫ rokasspiediens |
| kädūd|liktāmi *200 s käeliigutus ▫ žests S |
| kä’d|ulātimi *200 s käeulatus ▫ rokas stiepiens 2L25 |
| kämpiļțimi *200 s vusserdamine ▫ čakarēšanās 86.50 |
| kǟrani 1 *200 s käharpea ▫ sprogainis |
| kǟrani 2 *200 adj lokkis ▫ sprogains |
| kemriki *200 s kemmerg ▫ sausā tualete, ķemertiņš |
| kēņigli *200 adj kuninglik ▫ karalisks 1Pt2.9 |
keņžlimi *200 s
(a) jalutamine, jalutuskäik ▫ pastaigāšanās, pastaiga - Ne’i kōgizt keņžlimizt ma ä’b kāndat. Nii kaua jalutuskäiku ma ei kannata. ▫ Tik ilgu pastaigu es nepanesu. Tī’em ī’d keņžlimiz! Teeme ühe jalutuskäigu! ▫ Dosimies vienā pastaigā!
|
kērabi *200 adj
(a) kirev, kirju ▫ raibs - umbõ|kērabi väga kirju ▫ ļoti raibs 85.1
(b) mustriline ▫ rakstains - Linālōdad vȯ’ļtõ ne’i kērabizt. Koonlalauad olid nii mustrilised. ▫ Sprēslīcas bija tik rakstainas. KK78
|
kēraltimi *200 s kirjendamine ▫ ierakstīšana (grāmatvedībā) - kǭ’dkõrdi kēraltimi kahekordne kirjendamine ▫ divkāršais ieraksts
|
| kēriņi *200 adj kärestikuline ▫ krāčains |
kērtami *200 s ahvatlus, kiusatus ▫ kārdinājums - kērtamizõ vīdõ kiusatusse viia ▫ vest kārdināšanā
|
| kīeldimi *200 s keeldumine, äraütlemine ▫ atteikums, atteikšanās 2L12 |
| kīeldõ|pieksāmi *200 s keelepeks ▫ mēlnesība |
kīerlimi *200 adj
(a) käänuline ▫ līkumains - kīerlimi jo’ug käänuline jõgi ▫ līkumaina upe
(b) tujukas ▫ untumains, gražīgs |
| kīetimi *200 s keede, keetmine ▫ vārīšana |
kievādi *200 adj kevadine ▫ pavasarīgs - kievādi āiga kevadine ilm ▫ pavasarīgs laiks
|
kilāli *200 s külaline ▫ ciemiņš, viesis = vȭrbõz, vȭrõz 1 (b)- kutsõmõt kilāli kutsumata külaline ▫ neaicināts ciemiņš J12
|
| kīņḑõļi *200 adj pisarane ▫ asarains |
kistāntimi *200 s kustutamine ▫ dzēšana - Ro’vzt loptīzt kistāntimizt. Inimesed lõpetasid kustutamist. ▫ Ļaudis beidza dzēšanu. Ro’vzt sait kistāntimizõks tuoimõl. Inimesed tulid kustutamisega toime. ▫ Ļaudis tika ar dzēšanu galā.
|
| kītimi *200 s ütlus ▫ teiciens |
kiužimi *200 s kiuslikkus ▫ ietiepība, spītība, stūrgalvība - Siedā kiužimizt u’m mūrdamõst. Seda kiuslikkust peab murdma. ▫ Tā spītība ir jāsalauž.
|
| kivīd|pouktimi *200 s kivilõhkamine ▫ akmens šķelšana |
| kīvimi *200 s riiakus ▫ ķildīgums |
| klasifitsīerimi *200 s klassifitseerimine ▫ klasificēšana |
klõkšimi *200 s
(a) laksutamine, plõksutamine ▫ klakšķināšana, plaukšķināšana
(b) luku kinni- või lahti keeramine ▫ aizslēgšana, atslēgšana
(c) sisse või välja lülitamine ▫ ieslēgšana, izslēgšana
(d) sõlmimine ▫ slēgšana, noslēgšana - ūd rentsǟdimiz klõkšimi uue rendilepingu sõlmimine ▫ jauna nomas līguma noslēgšana 2L10
|
knäppimi *200 s
(a) näppimine ▫ knibināšanās - Knäppimi u’m jemīņ ilmõ siedā pȯ’ddimizt. Näppimine on rohkem ilma selle valuta. ▫ Knibināšana vairāk ir bez tām sāpēm. 86.1 6
(b) noppimine ▫ plūkšana - Ažā, mis mä’ddõn si’gži lapstõn vȯ’ļ tī’emõst, se vȯ’ļ umāld ne käbād jarā knäppimi. Asi, mis meil sügisel lastel tuli teha, see oli humalate nende käbide ära noppimine. ▫ Lieta, kas mums rudenī bērniem bija jādara, tā bija to apiņu čiekuru noplūkšana. 86.30
|
kǭ’d|āigasti *200 adj kaheaastane ▫ divgadīgs - kǭ’dāigasti skūol kaheaastane kool ▫ divgadīga skola; kǭ’dāigastizt kursõd kaheaastased kursused ▫ divgadīgi kursi
- Polākõz u’m jõvā kǭ’dāigasti. Poiss on juba kaheaastane. ▫ Zēns ir jau divgadīgs.
|
| kǭ’d|istimi *200 adj kaheistmeline ▫ divvietīgs |
kǭ’d|kȭrdali *200 adj kahekordne ▫ divkāršs = kǭd|kõrdi- kǭ’dkȭrdali ǭ’rõn kahekordne riie ▫ divkārša drāna
|
kǭ’d|nädīļi *200 adj kahenädalane ▫ divas nedēļas vecs - Ta vȯstīz kǭ’dnädīļiz vāškiz. Ta ostis kahenädalase vasika. ▫ Viņš nopirka divas nedēļas vecu teļu.
|
| kǭ’d|tierāli *200 adj kaheteraline ▫ divasmens Hb4.12 |
| kōgaŗi *200 adj kõrbeline ▫ tuksnešains |
kōgiņ|āigali *200 adj
(a) kauaaegne ▫ ilglaicīgs
(b) kauane, pikaajaline ▫ ilgstošs |
| konstanti *200 adj konstantne ▫ konstants |
| kōpikšimi *200 s kaubandus ▫ tirdzniecība = kōpikšõm |
| kovāltimi *200 s targutus ▫ pārgudrība |
| kȭlbantimi *200 s rakendus, kohaldus ▫ risinājums, pielāgojums = kȭlbantõks |
| kȭlbatimi *200 s kasutus, tarvitus, käsitsus ▫ lietošana |
| kõnklimi *200 adj luiteline ▫ kāpains |
kȭrdali 1 *200 adj
(a) kordne ▫ -kārtīgs, -kāršs - kǭ’d|kȭrdali kahekordne ▫ divkāršs; kuolm|kȭrdali kolmekordne ▫ trīskārtīgs; sadā|kȭrdali sajakordne ▫ simtkārtīgs
(b) korraline ▫ kārtējs - kȭrdali ku’bbõtu’lmi korraline koosolek ▫ kārtējā sanāksme
|
kȭrdali 2 *200 adj korralik ▫ kārtīgs, rūpīgs - kȭrdali rištīng korralik inimene ▫ kārtīgs cilvēks; kȭrdali tīe korralik töö ▫ rūpīgs darbs
|
| kȭrdiņtimi *200 s korrutamine ▫ reizināšana (mat.) |
| kȭrtami *200 s seede, seedimine ▫ gremošana = kȭrtam |
| kõzāstimi *200 s nurin ▫ ņurdēšana Hb3.14 |
| kriukimi *200 s kisa ▫ kliegšana |
| krǭkšimi *200 s norin; ragin ▫ krākšana |
| krõkšimi *200 s krigin ▫ čirkstēšana |
| krõukšimi *200 s krigin, kirin ▫ čirkstoņa |
ku’bbõ|pūtimi *200 s
(a) kokkupuutumine, kokkupuude ▫ saskarsme
(b) suhtlemine ▫ saziņa - mū mǭīlmaks kubbõpūtimi muu maailmaga suhtlemine ▫ saziņa ar pārējo pasauli 2L7
|
| ku’bs|jelāmi *200 s kooselu ▫ kopdzīve |
kūldimi *200 s kuulamine ▫ klausīšanās - le’bbõ|kūldimi ülekuulamine ▫ nopratināšana
|
kūlimi *200 s
(a) kuulmismeel ▫ dzirde ≈ kūlõmi- jõvā kūlimi hea kuulmine ▫ laba dzirde; lǟlam (~ vizā) kūlimi raske (~ kõva) kuulmine ▫ slikta (~ stipra) dzirde
(b) sõnakuulmine ▫ paklausība |
| kūlõmi *200 s kuulmine ▫ dzirde ≈ kūlimi (a) |
| kultivīertimi *200 s kultiveerimine ▫ kultivēšana |
| kunāgi *200 adj kunagine ▫ kādreizējs |
| kuodāli *200 adj kodune, hubane ▫ mājīgs E IE |
| kuodāndimi *200 s majandus ▫ ekonomika, saimniecība |
| kuo’d|pālkali *200 s koduteenija ▫ mājkalpotāja |
| ... |
